Par hokeju, Baltkrieviju un iespēju izmantošanu

Pēc Saeimas hokeja komandas spēles ar Baltkrievijas prezidenta komandu Latvijas publiskajā telpā nav trūcis mēģinājumu sagudrot dažādus ačgārnus skaidrojumus par šo notikumu. Taču diskutētāji palaiž garām vairākus būtiskus aspektus gan par spēli, gan Latvijas un Baltkrievijas attiecībām. Es iestājos par konstruktīvu un Latvijai izdevīgu sadarbību ar citām valstīm. Tāpēc esmu gandarīts, ka šī spēle notika.

Izdevusies spēle

Vispirms par pašu spēli. Tā nu ir sanācis, ka Saeimas hokeja komandas kodolu veido tieši Nacionālās apvienības deputāti. Taču šī ir sporta, nevis politiska komanda. Šeit Saeimas kolēģi netiek dalīti pēc frakcijām, un es neredzu problēmu vienā komandā darboties gan Nacionālās apvienības, gan „Saskaņas centra” vai vēl citu partiju deputātiem. Protams, mēs būtu varējuši veidot arī tādu komandu, kurā spēlē tikai valdības koalīcijā pārstāvētie deputāti, taču ne „Vienotības”, ne Reformu partijas rindās gluži vienkārši nav hokeja entuziastu, kas vēlētos iesaistīties.

Ideja par spēli pieder man. Esmu liels hokeja cienītājs, pats spēlēju amatieru līgā, savukārt kā Saeimas deputāts esmu ieinteresēts veicināt kontaktus ar citām valstīm. Spēle Minskā bija daļa no šiem maniem centieniem. Tā ir kultūras un sporta diplomātijas izpausme. Nevajag saskatīt kādus ideoloģiskus motīvus tur, kur to nav — Baltkrievija gluži vienkārši ir valsts, kuras politiķi piekrita ar mums spēlēt.

Parlamenta hokeja komanda Baltkrievijā netiek veidota, taču ir Prezidenta sporta klubs — komanda, kurā ir apvienojušies bijušie profesionālie spēlētāji. Pretēji dažos Latvijas medijos izskanējušajam, šis nebija Baltkrievijas propagandas pasākums. Protams, ka par spēli vēstīja Baltkrievijas mediji. Taču prezidents Lukašenko šajos vēstījumos netika padarīts par spēles lielāko zvaigzni. Viņš pat nebija komandas kapteinis. Turklāt Latvijas komandai netrūka līdzjutēju. Tribīnēs bija daudz cilvēku ar Latvijas karogiem. Mūsu komandu atbalstīt bija atnākuši Latvijas vēstniecības darbinieki, kā arī Latvijas uzņēmēji, kuri strādā Baltkrievijā. Atmosfēra bija lieliska.

Šādi mēs esam veicinājuši Latvijas atpazīstamību Baltkrievijā, un baltkrievi noteikti jutīs līdzi arī Latvijas hokeja komandai nākamā gada pasaules hokeja čempionātā, kas norisināsies Minskā. Vēl vairāk — šāda veida sadarbībai ir krietni plašāks pozitīvais efekts starpvalstu attiecībās. Par to, ka notikusī spēle ir sasniegusi rezultātus, liecina arī Latvijas vēstnieka Baltkrievijā sacītais, ka Latvijas deputātu hokeja komanda Baltkrievijā atrisināja to, ko politiķiem nebija izdevies. Tas liecina, ka mēs, netērējot neviena santīma no Latvijas nodokļu maksātāju naudas, esam panākuši reālus rezultātus gan politiskās, gan sabiedriskās sadarbības līmenī.

Ekonomika un dubultstandarti

Latvijas Nacionālajā teātrī nākamajā mēnesī gaidāma iestudējuma „Nē Minskai 2014?” pirmizrāde. Izrādes veidotāji aprakstā ir norādījuši, ka Eiropas Parlaments ir vērsies pie Starptautiskās Hokeja federācijas, aicinot čempionātu pārcelt uz kādu citu valsti: Baltkrievijā tiekot pārkāptas cilvēktiesības, tur izrēķinās ar opozīciju un ierobežo vārda brīvību. Šādi acīmredzot tiek mēģināts ietekmēt Latvijas sabiedrības uzskatus par to, kas Baltkrievijā notiek. Tomēr tieši hokeja čempionāts Minskā ir labākā iespēja, kā cilvēkiem pašiem ar savām acīm pārliecināties par to, kā tad cilvēki Baltkrievijā dzīvo, nevis tikai paļauties uz nodrillētiem šausmu stāstiem. Šī iespēja patiešām ir ikvienam — Baltkrievija uz čempionāta laiku ir noteikusi bezvīzu režīmu ar citām pasaules valstīm. Vīza būs hokeja biļete. Tāpēc — kamēr šur tur izskan aicinājumi boikotēt hokeja čempionātu Minskā, es aicinu visus sporta entuziastus uz Baltkrieviju doties.

Būtu labi, ja atsevišķas Eiropas valstis pārstātu piekopt dubultstandartus un vērtu savas durvis baltkrieviem tāpat, kā viņi ver citiem. Kāpēc Šengenas vīza baltkrieviem maksā veselus 60 eiro? Turklāt to saņemt ir visai sarežģīti. Mēs varētu vīzas cenu samazināt uz desmit eiro, aicināt baltkrievus pie sevis, rādīt savu demokrātiju un ļaut viņiem pašiem izlemt, kādā valstī viņiem patīk dzīvot labāk. Taču tā nenotiek. Tāpēc es tikai priecājos, ka Saeimas deputātu komandas spēle Baltkrievijā ir piesaistījusi tik lielu uzmanību. Tas dod iespēju diskutēt par to, kāda tad ir atsevišķu Eiropas Savienības valstu nostāja pret Baltkrieviju un cik reālistiski ir apsvērumi, uz kuriem šī nostāja balstīta.

Saukājot Aleksandru Lukašenko par „diktatoru” un vēršot pret viņa režīmu sankcijas, Eiropas valstis jau nez cik gadus mēģina situāciju Baltkrievijā ietekmēt. Taču pārlieku maza uzmanība tiek veltīta šādu soda pasākumu ekonomiskās dimensijas skaidrojumam. Piemēram, kad 2012. gadā pēc kādas zviedru reklāmas aģentūras darbinieku rīkotās rotaļu lācīšu izmešanas Baltkrievijas teritorijā starp abām valstīm izcēlās diplomātisks strīds, bija ļoti ērti to aplūkot tikai no politiskā skatupunkta: lūk, Zviedrijas valdība atbalsta savus cilvēktiesību aktīvistus, kuri iestājas par vārda brīvību Baltkrievijā. Taču pirms tam zviedru finanšu iestādes (piemēram, „Swedbank”) bija neveiksmīgi mēģinājušas ienākt Baltkrievijas tirgū — Zviedrijas banku vietā Baltkrievija bija izvēlējusies ielaist Šveices banku.

Šis nav vienīgais piemērs. Polijas attiecības ar Baltkrieviju diez vai būtu tik vārīgas, ja Polijai būtu izdevies iegūt prāvāku daļu no ekonomiskās sadarbības pīrāga ar Baltkrieviju. Un, kad Lietuvas dzelzceļš 2008. gadā nojauca sliežu ceļu ar Latviju, lai tādējādi neļautu naftas pārstrādes uzņēmumam „Orlen Lietuva” izmantot Latvijas dzelzceļa pakalpojumus, neviens taču nenoticēja, ka tas tika darīts sliežu ceļa sliktā stāvokļa dēļ. Šis sliežu ceļš bija tuvākais maršruts, pa kuru uz Latvijas ostām varēja sūtīt Baltkrievijas eksportu. Lietuva šo plūsmu gribēja novirzīt tikai sev.

Tas pats attiecas arī uz kaislībām par hokeja čempionāta rīkošanu Minskā. Viens no aktīvākajiem pretiniekiem pret šī pasākuma rīkošanu Baltkrievijā ir slovāku eiroparlamentārietis Peters Ščastnijs. Pats būdams hokeja leģenda, viņš mēģina panākt, ka čempionāts tiktu pārcelts uz Slovākiju. Tādējādi šie cīniņi ar Baltkrieviju un norādes uz tur notiekošajiem politiskajiem procesiem mēdz būt vienkārši daļa no citu valstu ekonomisko interešu kārtošanas.

Baltkrievija — nozīmīga partnere

Ārpus starpvalstu ekonomisko attiecību kaislībām ir redzams, ka pēdējos gados Baltkrievija aizvien labāk iekļaujas starptautiskajā apritē. Viens no šādiem signāliem ir kaut vai tas, ka šomēnes Starpparlamentu savienības prezidijā tika ievēlēts Baltkrievijas Starptautisko jautājumu un nacionālās drošības pastāvīgās komisijas padomes priekšsēdētājs Vladimirs Seņko. Viņš arī Baltkrievijas parlamenta deputāts un bijušais ārlietu ministrs. Starpparlamentu savienība ir starptautiska organizācija, kuras mērķi ir parlamentu dialoga veicināšana visā pasaulē un pārstāvnieciskās demokrātijas stiprināšana. Šai organizācijai, kurā ir 163 dalībvalstis un desmit asociētās dalībvalstis, nebija nekas iebilstams pret kandidātu no Baltkrievijas.

Arī Latvija turpina veidot labas attiecības ar Baltkrieviju. Baltkrievija ir astotā nozīmīgākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere, un pērn tirdzniecības apgrozījums ar to bija 628,64 miljoni eiro. Pērn Latvijas preču eksports uz Baltkrieviju pieauga par vairāk nekā 18 procentiem jeb par 27,8 miljoniem eiro. Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas no Baltkrievijas pērn pārsniedza 28 miljonus eiro. Šogad vizītē Baltkrievijā bija ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, bet Latviju apmeklēja Baltkrievijas kultūras ministrs Boriss Svetlovs. Savukārt Latvijas vēstniecība Baltkrievijā šogad sāk izsniegt Spānijas vīzas, un par tām iekasētā maksa nonāk Latvijas budžetā.

Tanī pašā laikā, neskatoties uz jau esošo sadarbību ar Baltkrieviju un milzīgo potenciālu nākotnē, dažas balsis Latvijā turpina paštaisni izlikties, ka mums nekas no tā nav vajadzīgs. Taču ir vajadzīgs. Ja atsevišķām Eiropas Savienības valstīm ir iebildes pret Baltkrieviju, nedomāju, ka mums šādos konfliktos ir jāiesaistās. Nedomāju, ka, piemēram, kādas Vidusjūras reģiona valstis īpaši rēķinās ar Latvijas viedokli un tikai tad domā par sevi. Tāpēc arī Latvijai ir jādomā par savām interesēm, nevis akli jāpieslienas citām valstīm, neņemot vērā to rīcības motīvus.

Latvijai ir jāizmanto potenciāls

Es politikā esmu nonācis no uzņēmējdarbības sektora. Ne kā uzņēmējs, ne politiķis netaisos ne uz robežas ar Baltkrieviju būvēt milzīgu žogu vai mūri, ne pieteikt tai karu. Tā vietā Latvijai ar Baltkrieviju ir jāsadarbojas dažādos līmeņos, lai gūtu abpusēju labumu. Tas atbilst ne tikai Latvijas ekonomiskajām, bet arī politiskajām interesēm. Ja mums kā valstij tiešām tik ļoti rūp situācija Baltkrievijā, lielākas iespējas panākt pozitīvu situācijas attīstību Baltkrievijā būs tad, ja mēs nevis no tās norobežosimies, bet gan sadarbosimies.

Taču laikā, kad daudzas valstis cīnās par iespēju stiprināt ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju, Latvija vai nu nevēlas pilnībā izmantot šo attiecību potenciālu, vai arī gluži vienkārši nodarbojas ar pašsabotāžu. Kamēr Latvija strīdas ar kompāniju „Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles” (CAF) par vilcienu būvēšanas līgumu, uzņēmums „Stadler”, kurš arī piedalījās toreizējā vilcienu konkursā, ir uzbūvējis rūpnīcu Baltkrievijā. Nākamgad tur sāks kursēt „Stadler” būvētie elektrovilcieni. Der atcerēties arī „Pietiek.com” publicēto Grigorija Zubareva rakstu, kurā izklāstīts, kā Latvija ar savu tarifu politiku „panāca”, ka Baltkrievijas „Belaruskalij” — viens no lielākajiem minerālmēslu ražotājiem pasaulē — savas kravas no Latvijas pārvirza uz Krievijas un Lietuvas ostām.[1]

Cilvēktiesības un demokrātija ir ļoti būtiski jautājumi. Taču varbūt mums vispirms vajadzētu paraudzīties pašiem uz sevi. Vai cilvēkam, kurš visu mūžu strādājis, nav cilvēktiesību uz nodrošinātu mūža nogali? Viesošanās Baltkrievijā man lika aizdomāties: nez, kāpēc Baltkrievija šīs cilvēku tiesības ievēro veiksmīgāk nekā Latvija. Protams, ir jomas, kurās situācija vienā valstī ir labāka nekā citā. Vienlaikus der atminēties, ka Baltkrievija nekad nav iejaukusies mūsu iekšpolitikā. Es neredzu, kā Latvija var ko mainīt uz labu, prastā veidā mācot citiem dzīvot. Tā vietā mēs varam spert reālus soļus, lai stiprinātu starpvalstu attiecības, vairotu uzticēšanos un pozitīvas pārmaiņas. Latvijas Saeimas un Baltkrievijas prezidenta komandas hokeja spēle ir viens no veidiem, kā to darīt.

 

LR Saeimas deputāts,
Romāns Naudiņš
28.10.2013

[1] http://www.pietiek.com/raksti/latvija_piespiez_baltkrieviju_parorientet_savu_tranzitu_uz_krievijas_ostam

Iet atpakaļ