Latvijas reģionālā izaugsme. Nedēļa nr. 34

Romāns Naudiņš: Stipri reģioni - stipras valsts pamats! 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apkopotie jaunumi par izaugsmi Latvijas reģionos.

 

Jelgavas novadā plānots ierīkot 16 publiskā interneta pieejas punktus

Jelgavas novada domes deputāti atbalstījuši dalību atklātajā projektu konkursā par publisko interneta pieejas punktu attīstību novadā. Ja projekts «Publisko interneta pieejas punktu attīstība Jelgavas novadā» tiks atbalstīts, tiks izveidoti 16 jauni publiskie interneta pieejas punkti ar bezvadu Wi-Fi zonu. Pašlaik publiskie interneta punkti pieejami visās Jelgavas novada bibliotēkās. Projekta kopējās izmaksas paredzētas 118 708 eiro apmērā, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 100 902 eiro, valsts budžeta finansējums ir 3561 eiro un pašvaldības līdzfinansējums ir 14 245 eiro. Dažādu pakalpojumu izmantošana ar interneta palīdzību novada teritorijā kļūst aizvien populārāka, turklāt 98 % jeb 84 Jelgavas novada pašvaldības sniegtie pakalpojumi ir aprakstīti un pieejami portālā www.latvija.lv. Līdz ar to, lai tos varētu saņemt, iedzīvotājiem daudzos gadījumos nebūtu jābrauc uz pašvaldību, ja tiktu nodrošināts interneta pieslēgums.

 

Jēkabpilī remontē ielas un gājēju ietves

Jēkabpilī turpinās ielu un gājēju ietvju remontdarbi un sākti gājēju ietvju labiekārtošanas darbi Kena parkā. Plānots, ka gājēju celiņu labiekārtošana Kena parkā noslēgsies septembra pirmajā pusē. Labiekārtojamās ietvēs tiks ieklāts bruģa segums, uzstādīti vairāki jauni soliņi, atkritumu urnas, kā arī tiks sakārtots zāliens teritorijā ap ietvēm. Tiek remontēta gājēju ietve arī Viesturā ielas vienā pusē posmā no Draudzības alejas līdz Pormaļa ielai. Arī šajā ietvē tiks ieklāts bruģa segums. Darbu izmaksas ir 14 437 eiro. Asfalta frēzēšanas darbi ir sākti arī Kļavu un Ausekļa ielās, lai veiktu jauna asfalta seguma uzklāšanu, bet atjaunojot ielu segumu, tiks rekonstruēta gājēju ietve un nomainīti ielas apgaismes stabi.

 

Sācies Olektes upes sanācijas un padziļināšanas pēdējais posms

Aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos - deviņdesmitajos gados Olektes upē tika iepludināti ūdeņi ar Daugavas dūņām no "Rīgas ūdens" dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas "Daugava". Nefiltrēto ūdeņu iepludināšanas rezultātā upes gultne ievērojami aizaugusi. Lai atjaunotu dabisko upes plūdumu, bija nepieciešami gultnes padziļināšanas un sanācijas darbi, kuru otrais posms tika sākts šogad augustā. Upes sanācijas rezultātā apkārtējie iedzīvotāji iegūs sakārtotu vidi, bet attīrītais upes posms būs izmantojams mazgabarīta peldlīdzekļiem. Olektes upīte tek paralēli Daugavai Rāmavas un Katlakalna teritorijā.

 

Tiek izstrādāta virtuālā pastaiga pa Krāslavas pilsētu

Krāslavas tūrisma informācijas centram šobrīd tiek izstrādāta virtuālā pastaiga pa Krāslavas pilsētu, kur varēs apskatīt ievērojamākās vietas un apskates objektus ar 360 grādu panorāmas skatu. Kopumā tiks piedāvāti 10 apskates objekti un apraksti par tiem latviešu, krievu un angļu valodās. Šāda veida virtuālās pastaigas jau ir izstrādātas vairākās Latvijas pilsētās. Krāslavas viesiem būs pieejams arī audiogids, kura stāstījuma pavadībā būs iespēja apciemot Grāfa Plātera pils kompleksu, Krāslavas vēsturisko centru un citas vietas. Audiogids ietver informāciju par 15 Krāslavas pilsētas objektiem latviešu, krievu un angļu valodās. Audio gida aplikāciju bez maksas varēs lejupielādēt no App Store. Krāslavas novada pašvaldība Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta LLV-389 "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas labākai pierobežu pieejamībai"/ "E-Accessibility" ietvaros izstrādā vairākus inovatīvus tūrisma produktus. Projekta realizācijas laikā vēl tiek plānots izstrādāt interaktīvo stendu un mobilās aplikācijas ar tūrisma informāciju un uzstādīt plāksnes ar QR kodiem.

 

Kuldīgā pēc rekonstrukcijas atklātas NMPD jaunās telpas

Kuldīgā pēc rekonstrukcijas atklātas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Kurzemes reģionālā centra jaunās telpas. Turpmāk Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Kurzemes reģionālais centrs atradīsies Kuldīgas pašvaldībai piederošā ēkā Kuldīgas slimnīcas teritorijā, kas līdz šim netika pilnībā izmantota. Pēc rekonstrukcijas izveidots moderns un Eiropas standartiem atbilstošs reģionālais centrs, kas nodrošinās ātrāku un efektīvāku neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu visiem Kurzemes reģiona iedzīvotājiem. Ēkas rekonstrukcija veikta ar ASV Civilās sadarbības programmas, Kuldīgas slimnīcas un ERAF finansiālu atbalstu.

 

Jēkabpilī izveidoti pieci jauni bērnu rotaļu laukumi

Šovasar Jēkabpils pilsētas mikrorajonos izveidoti pieci jauni bērnu rotaļu laukumi. Jaunas, vizuāli pievilcīgas, drošības un kvalitātes standartam atbilstošas rotaļu iekārtas, šūpoles un smilšu kastes uzstādītas Viestura ielā 41a, Jaunajā ielā 22a, Auseklīša ielā 11a, Slimnīcas ielā 4a un Rīgas ielā 211a. Labiekārtojot rotaļu laukumu teritoriju, uzstādīti arī soliņi un atkritumu urnas. Rotaļu laukumu uzstādīšanas kopējās izmaksas 34 458,50 eiro. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpils pilsētā uzstādīti 11 jauni bērnu rotaļu laukumi.

 

Madonas novadā internets kļūs pieejamāks

Projekta ietvaros katrai novada bibliotēkai tiks iegādāts jauns dators, kā arī multifunkcionāls printeris, skeneris un kopētājs vienā iekārtā. Tiks izveidotas arī 14 jaunas bezmaksas bezvadu interneta pieejas zonas. Trīs no tām atradīsies Madonā, pārējās vienpadsmit - novada pagastos. Bezmaksas bezvadu interneta pieejas zonas būs arī Lubāna mitrāja informācijas centrā, Dzelzavas brīvā laika centrā "Kāre", Kalsnavas jauniešu centrā, Sarkaņu jauniešu centrā, Ļaudonas jauniešu centrā "Acs", Mētrienas, Mārcienas un Liezēres pamatskolās, kā Barkavas, Lazdonas un Bērzaunes pagastu pārvaldēs. Projekta realizēšana tiks uzsākta nākamā gada sākumā. Kopējais finansējums projekta realizācijai ir 98 227 eiro. Madonas novada pašvaldībai pieejamais ERAF finansējums (85%) - 83493 eiro. Pašvaldības līdzfinansējums - 14734 eiro, kas sastāv no Valsts budžeta dotācijas (3%) - 2947 eiro un pašvaldības budžeta finansējuma - 11787 eiro.

 

Liepājas dome piešķirs stipendijas jauno speciālistu piesaistei

Lai sekmētu Liepājas studējošās jaunatnes atgriešanos savā pilsētā un nodrošinātu Liepāju ar augsti kvalificētiem speciālistiem no visas Latvijas, saskaņā ar Liepājas domes lēmumu, Liepājā tiks atjaunots stipendiju fonds. Jaunie saistošie noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas VARAM un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pilsētā ir vairākas nozares, kurās intensīvi jādomā par jaunu speciālistu piesaisti, piemēram, Liepājas Reģionālajai slimnīcai ir nepieciešami jaunie ārsti, kā arī speciālisti būs nepieciešami, attīstoties kurortoloģijai un citām nozarēm. Vienam stipendiātam, sākot no otrā kursa, mēnesī varētu tikt piešķirta stipendija šādā apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas: pilna laika augstākās izglītības programmās studējošajiem - 50%, maģistrantūrā studējošajiem - 75%, savukārt doktorantūrā un rezidentūrā studējošajiem - 100% apmērā.

 

Rundāles pagastā tiek attīstīti ūdenssaimniecības pakalpojumi

Rundāles pagasta Pilsrundāles ciemā tiks renovēta ūdenssaimniecības infrastruktūra un būvēti jauni tīkli, lai nākamgad ciemā nodrošinātu kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz pusmiljons jeb 469 596 eiro. Darbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā. Ūdenssaimniecības attīstības projektā paredzēts slēgt esošos un izbūvēt jaunus dziļurbumus ciemos Pilsrundāle 1 un Pilsrundāle 2. Tas ļaus nodrošināt kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi. Veicot kanalizācijas pašteces tīklu un spiedvadu, kā arī kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukciju, uzlabojumi nodrošinās kvalitatīvu notekūdens savākšanu un plūsmu ciema iedzīvotājiem. Plānota arī jaunu kanalizācijas tīklu un kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve. Tas paplašinās kanalizācijas pakalpojumu pārklājuma zonu. Līdzīgas aktivitātes jau veiktas Viesturu ciemā, ūdenssaimniecību plānots attīstīt arī Svitenē un Saulainē. Projektu «Ūdenssaimniecības attīstība Rundāles novada Rundāles pagasta Pilsrundāles ciemā» īsteno ar ERAF atbalstu. ERAF finansējums ir 85 procenti no kopējām attiecināmām izmaksām.

 

Iet atpakaļ