Lēmums aiziet no partijas briedis ilgāku laiku: Protestējot pret koalīciju, Naudiņš atstāj Nacionālo apvienību
Par izstāšanos no Nacionālās apvienības (NA) šonedēļ paziņoja Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, kurš ienāca politikā pirms 20 gadiem, kad viņš pārstāvēja divdesmitgadnieku paaudzi.
No partijas un arī Saeimas frakcijas R. Naudiņš nolēmis aiziet, jo vairs nevarot atbalstīt valdības koalīcijas lēmumus, kas saistīti ar Covid-19 krīzi. Kad Saeima lēma par ierobežojumiem personām bez sertifikātiem ieņemt virkni amatu, R. Naudiņš par to nebalsoja.
“Partijas valdei un Nacionālās apvienības frakcijas Saeimas deputātiem šajā īpaši sarežģītajā laikā vēlu spēju sadzirdēt līdzcilvēku dažādos viedokļus un uzskatus, lai pieņemtu mūsu sabiedrībai vienojošus lēmumus,” vēstulē bijušajiem partijas biedriem raksta N. Naudiņš, tā netieši norādot uz lēmumiem, kas ir skāruši deputātu arī personīgi. Tagad viņš ir atgriezies Saeimā, kuras darbā nevarēja kādu laiku piedalīties, jo bija vakcinējies citā valstī un nebija nokārtojis sertifikāta saņemšanu.
“Teju trīs mēnešus ar valdības un Saeimas lēmumu tika sadalīti bērni vakcinētajos un nevakcinētajos. Vieniem tika ļauts sportot, dziedāt un dejot, bet otriem tika noteikti ierobežojumi. Šis bija iemesls daudzu talantīgu bērnu, kā arī viņu ģimeņu izbraukšanai no Latvijas,” raksta R. Naudiņš, kura dēls arī bija spiests trenēties ārzemēs. Viņš uzsver, ka virkne lēmumu ar mērķi ierobežot pandēmiju ir bijuši neloģiski, nekonsekventi un nelabvēlīgi uzņēmējiem.
R. Naudiņš nevarot atbalstīt tādu valdības īstenoto politiku, bet tās veidošanā piedalās arī NA. Taču lēmums aiziet no partijas ir briedis ilgākā laikā, “Latvijas Avīzei” atzina deputāts. Pārdomas radušās jau tad, kad pirms pašvaldību vēlēšanām no NA aizgāja vairāki partijas biedri Ziemeļvidzemē, starp kuriem bija arī viens no deputāta politiskajiem domubiedriem, bijušais Kocēnu novada priekšsēdētājs Jānis Olmanis, kurš tagad ir Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks, bet pārstāv jau “Valmierai un Vidzemei”.
“Ir nepiedodami, kā partija pazaudēja tādus cilvēkus kā Jānis Olmanis, kurš ir izteikti nacionāli konservatīvs, un tagadējo Tukuma novada priekšsēdētāju Gundaru Važu [LRA],” teica R. Naudiņš. Viņš norādīja, ka NA vadība ir atbalstījusi Ogres, Siguldas novadus, bet tāda sadarbība nebija ar visām reģionālajām nodaļām un ne visi vietējie līderi jutās sadzirdēti.
NA priekšsēdētājam Raivim Dzintaram ir bijusi saruna ar R. Naudiņu, no kuras viņš sapratis, ka tas vairāk ir protests nevis pret NA, bet pret koalīciju kopumā.
“Jebkurā partijā – arī Nacionālajā apvienībā – ir viedokļu atšķirības jautājumos, kas saistīti ar pandēmijas ierobežošanu,” “Latvijas Avīzei” sacīja R. Dzintars.
Partija ir centusies respektēt kā R. Naudiņa, tā Aleksandra Kiršteina īpašo viedokli, dodot iespēju balsot atšķirīgi. Taču vienmēr šādās reizēs esot jāmeklē zelta vidusceļš, ko ar R. Naudiņu nav izdevies atrast.
Par bērnu sportu NA ir bijusi līdzīgās pozīcijās un centusies koalīcijā par savu viedokli pārliecināt. NA līderis ar R. Naudiņu vienojies par konstruktīvu sadarbību arī turpmāk.
R. Naudiņš bija palicis viens no nedaudzajiem agrākās “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedriem, kas partijā darbojušies nepārtraukti un vēl ir ar vēlētāju doto mandātu. No bijušajiem tēvzemiešiem varā ir vairs tikai Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. “TB”/LNNK biedrs bija arī zemkopības ministrs K. Gerhards, bet viņš Saeimas vēlēšanās nekandidēja.
Vēl daži tēvzemieši ir pašvaldībās – arī Talsu novada deputāts Gaidis Bērziņš, kurš bija viens no partijas līderiem laikā, kad sākās vairākus gadus ilgais “TB”/LNNK un “Visu Latvijai” apvienošanās process. R. Naudiņš no politikas vēl neaizejot, bet tuvākajā laikā citā partijā stāties neplāno, lai gan ir saņēmis jau vairākus piedāvājumus.