Par kvalitatīvu izglītību

Es padomāju par Vidzemes augstskolu Valmierā. Mēs ar to varen lepojamies, jo ne jau katrā pilsētā ir augstskola, un tās tapšanā noteicošā loma bijusi tieši Valmieras pašvaldībai. Sabūvētas un sakārtotas vairākas ēkas Valmierā – Cēsu ielā un Tērbatas ielā. Pats galvenais - daudzi augstskolas absolventi sekmīgi strādā mūsu pilsētā. Bet es domāju –kas tālāk? Ko tālāk?   JAUNĀ DOMA. Vai nebūtu lietderīgi augstskolā izveidot jaunu fakultāti – inženiertehnisko fakultāti. Valmieras ir industriāli attīstīta, un mūsu rūpnīcām nepieciešami šī profila speciālisti,  īpaši ekonomiskās krīzes laikā. Tāds laiks, tādas aktualitātes. Humanitārā doma , protams, arī ir jāuztur spēkā, bet vismaz tikpat svarīga ir arī tehniskā. Aicinu par to domāt un to īstenot augstskolas vadību, pasniedzējus , Valmieras un Vidzemes jaunās pašvaldības un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju. Ja es būšu Valmieras Domes deputāts, es pūlēšos šīs idejas labā.

Lasīt tālāk...

Atbalsti savējos!

Šobrīd, kad norisinās hokeja čempionāts, grūti atrast kādu, kas neatbalstītu „mūsējos”. Daudzi no faniem izsakās, ka beidzot Latvijai atkal ir ar ko lepoties, ka „mūsējie” ir labāki par „citiem” un tml. Lieta, ko es dažbrīd patiešām nesaprotu ir kāpēc šāda uzvedība tikai reizi gadā un kāpēc tikai pret hokeju?   Liela daļa no mums šajā zemē dzīvojošajiem sauc sevi par latviešiem un man ir grūti iedomāties, ka kāds no mums čempionātā atbalstītu Zviedrijas izlasi, kad Latvija pret to cīnījās. Lai arī, pirms spēles lielu daļu skatītāju visdrīzāk māca dziļš pesimisms par iznākumu, spēles gaitā mēs visi sapratām, ka noteikti neesam sliktāki, spēles beigās sapratām, ka esam labāki. Ar šo es vēlos pateikt, ka Latvija ne tikai nav sliktāka, bet pat var būt labāka par daudzām valstīm, kuras uzskatām par labākām un ar kurām uzskatām, ka nevaram sacensties. Latvijas piens pavisam noteikti nav sliktāks par Lietuvas pienu, Latvijā audzēti āboli nav sliktāki par poļu āboliem, ko zviedru lielveikali mums tik cītīgi ved iekšā, Latvijā audzētas vistas nenoliedzami gan izskata ziņā, gan garšas ziņā pārspēj vistas, ko atsevišķas kompānijas ieved pat no Āzijas valstīm. Protams, šobrīd patēriņa ziņā, mūsējos atbalstīt ir tik pat grūti kā tad, ja televizors slikti rāda, bet situācija nav bezcerīga. Mūsu preci kā alternatīvu var iegādāties uz tirgus, pastāv dažādi lauksaimnieku kooperatīviem piederoši veikali, sāk lēnām attīstīties iespēja zemniekiem dažādās vietās tirgot savu preci. Šo procesu vajag un var stimulēt abos līmeņos. Cilvēki var sākt pārtikas produktu iegādē lielveikalus aizstāt ar došanos uz tirgu pie savējiem, pašvaldības var zemi atvēlēt nevis jauna zviedru lielveikala celtniecībai, bet gan moderna tirgus izveidei. Kas no tā iegūs? Visi mūsējie, protams. Un šeit ar „mūsējiem” es nedomāju atsevišķu Rīgas mēra amata tīkotāju šoferu dēlus, šeit es domāju latviešu ražotājus un latviešu patērētājus. Īstermiņā – mēs, patērētāji tiksim pie kvalitatīvākas un veselīgākas preces un apziņas, ka palīdzam savējiem. Ražotāji, pie noieta, peļņas un iespējas radīt jaunas darbavietas, tiem no mums, kam to pašreiz nav. Jo pērkot Lietuvas pienu un sviestu tu radi jaunas darba vietas Lietuvā, kas savā dziļākajā būtībā arī nav slikti, taču šajos laikos, kad mums pašiem iet grūti, uzskatu, ka mums vairāk vajag domāt par sevi, jo neticu, ka kāds ārzemju ražotājs nodarbinās bez darba palikušos latviešus un palīdzēs viņiem samaksāt kredītus. Ilgtermiņā – patiešām pienāks tā sauktie treknie gadi, jo tikai caur ražošanu valsts var uzplaukt. Šis nav aicinājums boikotēt ārzemju preces, šis ir aicinājums, cik vien ir mūsu spēkos atbalstīt savējos, jo tā mēs palīdzam arī paši sev un radam sev valsti no kuras mums negribētos braukt projām.

Lasīt tālāk...

Trekno gadu galvenā mācība – valsts atbalsts jāpiešķir „ar galvu”

Laikā, kad praktiski visās pasaules attīstītajās valstīs dienas kārtības punkts Nr.1 ir ekonomiskās attīstības lejupslīde, Latvijā kā gandrīz vienīgais glābiņš makroekonomiskās situācijas stabilizācijai un tautsaimniecības attīstībai tiek nosaukts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Zināmā mērā tam var piekrist, jo mums ir piešķirti 4,53 miljardi eiro vai vairāk nekā 600 miljoni eiro vidēji gadā. Ja ņem vērā gan valsts un projekta realizētāju līdzfinansējumu, tad ik gadu attīstībā varētu  ieguldīt gandrīz miljardu eiro.   Protams, ES  var būt līdzeklis problēmu novēršanai, taču, vienlaikus, jāapzinās, ka tas uzliek par fondu apguvi atbildīgajām valsts institūcijām ļoti augstu atbildību par pareizu nodokļu maksātāju (fondu gadījumā – gan Latvijas, gan pārējo ES valstu) naudas efektīvu izmantošanu. Kādas sekas ir tad, ja procesu attīstība netiek vispār prognozēta un modelēta un ja valsts atbalsts, neanalizējot nozares tendences, tiek piešķirts daudziem savstarpēji konkurējošiem komersantiem, tagad varam  paliecināties pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta publiskotajiem datiem - ne viens vien valsts atbalsta saņēmējs nonācis finansiālās grūtībās un lauž līgumu ar valsti.   Esmu pārliecināts, ka tie ir tikai pirmie publiskotie piemēri. Drīz vien tam sekos arī būvmateriālu ražotāji un kokapstrādātāji. 2008.gadā pildot darba pienākumus un apmeklējot komersantus, man arvien skaidrāk iezīmējās galvenā problēma: 2004. – 2006.gada plānošanas periodā valsts atbalsts tika piešķirts it kā ekonomiski pamatotiem projektiem. Taču šie projekti tika gatavoti un apstiprināti paļaujoties uz to, ka „treknie” gadi ne tikai nebeigsies, bet kļūs arvien treknāki – ka būvniecības bums nebeigsies, cilvēkiem nauda būs arvien vairāk utt.   Tagad daudzi komersanti žēlojas, ka situācija tirgū ir izmainījusies. Jā. Ir izmainījusies. Un liela daļa atbildības jāuzņemas arī valsts institūcijām (ar to es domāju ne tikai valdību, bet arī par banku darbības uzraudzību atbildīgos, kas pieļāva nekontrolētu kreditēšanu). Bet to es pieminu nevis tāpēc, lai meklētu vainīgos, bet lai tagad izvērtētu pieļautās kļūdas un izdarītu attiecīgus secinājumus.   Viens no tiem, manuprāt, ir izsvērtāka valsts un ES atbalsta piešķiršana, skatot katru komersantu valsts kopējās attīstības kontekstā. Tas nozīmē, ka naudu ir jāsaņem nevis pēc tā, kādu biznesa plānu esi uzrakstījis, kurā novadā atrodas uzņēmums vai kādus cilvēkus nodarbini, bet gan pēc tā vai uzņēmums strādās un ražos produkciju neatkarīgi no situācijas tautsaimniecībā. Šādu, savu darbu ilgtermiņā plānojošu uzņēmumu Latvijā ir ne mazums. Un tieši tiem ir jākļūst par valsts atbalsta saņēmējiem, tieši tādiem komersantiem ir jāpalielina valsts atbalsta apmērs. Valsts primārais uzdevums tagad ir finansiāli atbalstīt gan tos, kas spēj saražot produkciju eksportam, gan tos, kas samazina importu no ārvalstīm, tādejādi sekmējot valsts tekošā konta deficīta samazināšanos.

Lasīt tālāk...

Valmieras novada vēlēšanās pirmais numurs būs Jānis Zvirbulis

Vakar, 27.aprīlī, Valmieras novada vēlēšanu komisija reģistrēja apvienoto „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) un partijas „Visu Latvijai!” (VL) deputātu kandidātu sarakstu.   Ar pirmo numuru vēlēšanās startēs SIA „BIKO-LAT” administratīvais direktors un patreizējais Kocēnu pagasta priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zvirbulis. „Esam spējuši izveidot komandu, kas Valmieras novada attīstību redz kopīgu un vienmērīgu, nevelkot „deķīti” katram bijušam pagastam uz savu pusi. Tas ir svarīgākais,” saka TB/LNNK deputāta kandidāts Jānis Zvirbulis.

Lasīt tālāk...

Ja Tu esi godīgs, stājies viņu vietā!

Es esmu 25 gadu vecs latviešu jaunietis, diklēnietis- valmierietis , datorspeciālists , strādāju VID.Es gribu strādāt un dzīvot sevis, savas ģimenes un Latvijas labā. Man ir daži jautājumi vēlētājiem Latvijā.   Pirmais jautājums.Ko , Jūsuprāt, nozīmē dzīvot un strādāt sevis, savas ģimenes un Latvijas labā? Manuprāt, tas nozīmē iegūt izglītību un gudrību. Strādāt ne tikai savā mājā un darbavietā, bet arī savu iespēju robežās Latvijā, Eiropā, pasaulē, dot ieguldījumu visas Latvijas, Eiropas, pasaules attīstībā. Tas ir , kalpot labajam, augstākām idejām.Domāju, ka nav cilvēka cienīgi šauri ieslēgties tikai sevī , savā piemājas dārziņā. Es aicinu - izlauzties no tā.Otrais jautājums.Kur mēs reāli varam dot šo ieguldījumu?Mana atbilde? Aktīvi darbojoties sabiedriskajās organizācijās un partijās. Kur citur?Trešais jautājums.Kāpēc tu, lasītāj, pašlaik smīni?Nav taču cita ceļa. Nevaram taču visas problēmas risināt, vienīgi tikai sitot ar akmeņiem ārā pašu vēlētās Saeimas logus. Problēmu risinājumi, valsts un pašvaldību attīstības, t. i., Latvijas augšupejas plāni un to realizācijas noris cilvēku prātos, šo prātu kopdarbā.Tu droši vien smīni par gudrāko prātu negodīgumu. Bet ar smīnu vien mēs nekur tālu netiksim. Ja Tu esi godīgs, stājies viņu vietā.Es tāds esmu, gudrs un godīgs, un man nav no kā kaunēties un baidīties.Es esmu vajadzīgs Valmierai. Es esmu Valmieras pilsētas deputāta kandidāts. Dāvis Sirmais

Lasīt tālāk...

Uzņēmēju mārketingam jākļūst agresīvam

Pašreizējā ekonomiskajā situācija ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā izvirza jaunas prasības praktiski ikvienam mūsu valsts ražotājam – vai tas ir rūpniecības uzņēmums vai programmnodrošinājuma izstrādātājs. Tādi laiki, kad pietika saražot pienācīgā kvalitātē un par noieta tirgu pašu mājās vai aiz valsts robežām vairs nesatraukties, tik drīz neatgriezīsies.   Līdz ar to ikvienam no uzņēmējiem ir jāatloka piedurknes, lai ar elkoņiem mestos cīņā ar konkurentiem, kurā vienu no galvenajām lomām spēlē mērķtiecīgi vērsts mārketings, kura, savukārt, neatņemama sastāvdaļa ir ražotāju dalība izstādēs un gadatirgos, lai ar inovatīvo un konkurētspējīgo produkciju iepazīstinātu potenciālos pircējus. Tāpēc šobrīd īpaši nepieciešamas precīzas Eiropas Savienības struktūrfondu injekcijas uzņēmējdarbībā, kas ļautu komercsabiedrībām sajust valsts atbalstu. Un pirmkārt jau eksporta veicināšanai.   Valsts varai un uzņēmējiem ir jāveido tandēms, kur viens pārstāv tā intereses starptautiski, bet otrs piedāvā kvalitatīvu produktu un nes Latvijas valstij augļus.  Šobrīd Latvijas uzņēmēji ir iegājuši posmā, kas noteiks to dzīvotspēju un tālāko pārveidi. Šo pārejas posmu varētu salīdzināt ar kūniņas pārvēršanos taurenī. Lai tas notiktu, ir nepieciešams mikroklimats, par kuru atbildīgi ir politikas veidotāji.   Latvijā ir pietiekami daudz veiksmes stāstu, kas apliecina Latvijas uzņēmumu produktu eksportspēju: akustiskās sistēmas, detaļas automašīnām Porsche, mobilo sakaru sistēmas, augstas aizsardzības iespiedmateriāli Āfrikas un Centrālāzijas valstu pārvaldēm, stiklašķiedras audumi kosmiskajiem kuģiem, kūdra, koksne, medikamenti u.c. Ir daudzas nozares, kas ar sekmīgu valsts atbalstu varētu kļūt par Ulmaņlaiku linu un bekonu.   Bet, lai tās izietu pasaulē, ir nepieciešams par sasniegto pastāstīt citiem.  Ar nožēlu nākas konstatēt, ka struktūrfondu aktivitāte „Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings”, kas 2007. - 2013.gada plānošanas periodā paredz uzņēmumiem 5,27 miljonu latu finansējumu, noteikti nav pietiekams, lai uzņēmēji intensīvi varētu nest savu un Latvijas vārdu pasaulē, piedaloties starptautiskajās izstādēs. Dalība izstādē maksā krietnu naudas summu - parasti no 5000 līdz  25 000 EUR. Papildus tam visam nepieciešama kvalitatīvs stends un reklāmmateriāli, aviobiļešu un darbinieku dienasnaudas izdevumi.   Ņemot vērā iepriekš minēto un pieņemot, ka dalības līdzfinansējums no struktūrfondiem izstādēm ir 10 000 EUR vienam uzņēmumam (šāda vidējā summa bija 2004.-2006.gada plānošanas periodā), tad uz visiem Latvijas uzņēmumiem kopā gadā būtu pieejamas mazāk nekā 100 izstādēm. Tas ir piliens jūrā, kas padara Latvijas uzņēmēju par ezīti miglā.   Skaidri redzams, ka jaunā perioda atbalsta summa tiks apgūta jau pirmajā gadā un nāksies meklēt papildu finansējumu. Saražot produktu ir viens, svarīgākais ir to pārdot. Pārdot var caur veiksmīgu mārketingu. Tāpēc finansējums dalībai ražotāju izstādēs ir  vairākas reizes jāpalielina, lai katrā nopietnā izstādē būtu redzams Latvijas vārds.

Lasīt tālāk...

TB/LNNK valde rosina valdību veikt ekonomiku stimulējošus pasākumus

Rīga, 27.apr., LETA. Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) valde, izvērtējot valdības darbu pie nozaru strukturālo reformu un valsts budžeta grozījumu gatavošanas, secinājusi, ka patlaban nepamatoti ir atstāti novārtā ekonomikas stimulēšanas, kredītņēmēju aizsardzības un kredītresursu tirgus atdzīvināšanas pasākumi, kādi ekonomiskās krīzes pārvarēšanai šobrīd tiek īstenoti citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. "Valdībai ir nekavējoties jāizpilda starptautisko institūciju prasības pēc budžeta izdevumu samazināšanas un strukturālajām reformām, lai saņemtu paredzēto aizdevumu. Taču tas vien var iedzīt Latviju un tās pilsoņus grūti atmaksājamos parādos, tādēļ paralēli ir jāveic arī virkne pasākumu ekonomikas stimulēšanai un darba vietu saglabāšanai, līdzīgi kā to dara citas valstis," sacījis TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle. TB/LNNK valde aicina Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie vairāku ekonomikas atbalsta pasākumu īstenošanas, aģentūru LETA informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons. TB/LNNK valde rosina valdību panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par piešķirtā finansējuma izlietojuma mērķu paplašināšanu un uz tā pamata izstrādāt visaptverošu ekonomikas stimulēšanas programmu, kā arī aicina pēc iespējas ātrāk sagatavot valsts budžeta grozījumu projektu, lai tiktu iedarbināti patlaban jau sagatavotie pasākumi uzņēmējdarbības kreditēšanas atbalstam. TB/LNNK valde aicina steidzami izstrādāt un ieviest subsidēto darba vietu mehānismu, gan samazinot darba devēju sociālās apdrošināšanas maksājumus par katru saglabāto darbavietu, gan izmaksājot uzņēmējiem vienreizēju valsts subsīdiju par jaunas darba vietas radīšanu vismaz 12 mēnešu garumā, kā arī aicina steidzami izstrādāt un sadarbībā ar komercbankām ieviest pašapdzīvotu mājokļu kredītņēmēju aizsardzības programmu, paredzot, piemēram, ka valsts uz noteiktu laiku atmaksā pusi no grūtībās nonākuša godprātīga kredītņēmēja kredīta procentu maksājumiem, savukārt komercbankas atliek pamatsummas maksājumus uz trim gadiem. Tāpat valdība tiek aicināta nākt klajā ar iniciatīvu mājokļu kredītu tirgus iekustināšanai, piemēram, pirmā mājokļa pircējiem apmaksājot pusi no kredīta procentu maksājumiem, kā arī galvojot visu kredītu, ja komercbankas piekrīt pamatsummas atmaksu sākt prasīt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem. TB/LNNK valde izteikusi arī aicinājumu valdībai uzturēt ārpolitisko spiedienu, lai ES vadošās dalībvalstis izšķirtos par eiro ieviešanai nepieciešamo Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu, jo īpaši tāpēc, ka jau esošās eirozonas valstis tagadējos ekonomiskajos apstākļos tos nespēj izpildīt. TB/LNNK valde uzskata, ka tikai ātra, profesionāla un drosmīga valdības rīcība, pievēršoties ekonomikas atdzīvināšanai un bezgalīgi nevelkot garumā diskusijas par līdzekļu samazināšanu atsevišķām nozarēm, var pārskatāmā nākotnē - tuvākajos divos gados - izvest Latvijas valsti no krīzes un nodrošināt jaunu samērīgu augšupeju.

Lasīt tālāk...

Nākotne nav tik melna kā to zīmē

22.aprīlī Valmieras pilsētas vēlēšanu komisijai ir iesniegts apvienotais „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un partijas „Visu Latvijai” deputātu kandidātu saraksts. Apvienības priekšvēlēšanu programmas sauklis būs: „Valmiera var labāk!”   TB/LNNK un VL saraksta kandidāts, uzņēmējs Viktors Strāders atzīmē: „Nākotne nav tik melna kā to zīmē. Viss ir mūsu pašu rokās. Šī brīža sarežģītie ekonomiskie apstākļi liks vairāk domāt par uzņēmējiem, kurus tiešām var dēvēt ar LIELO burtu un saukt par Valmieras lepnumu. Nekustamo īpašumu spekulantiem un ātras peļņas guvējiem būs jāmeklē cits darbs. Es ar pārliecību raugos mūsu komandas cilvēkos, kas ir saimnieciski un Valmieras patrioti. Ja mūsu cilvēki savos uzņēmumos ir spējuši saglabāt darba vietas valmieriešiem, ja viņi turpina attīstīties, eksportēt savu saražoto produkciju, un galvenais likt savām ģimenēm justies laimīgām, tad man nav pamata viņiem neticēt. Mēs esam gatavi savas zināšanas sniegt arī Valmierai.”

Lasīt tālāk...

Patriotisms sākas ģimenē

Patriotiskā audzināšana – skaisti vārdi vai daudzus gadus ieguldīts darbs. Kā mēs katrs to saprotam. Vieniem, tas ir pasākumā paplivināts karodziņš, kuru pēc tam nedomājot iemet atkritumu urnā. Citiem, tas ir hokeja fanu bāra apmeklējums un braukšana mašīnā ar piestiprinātiem Latvijas karogiem. Vēl citam- asaras acīs, stāvot stacijā pie pieminekļa, kur vecāki izvesti uz Sibīriju.   Patriotiskā audzināšana – skaisti vārdi vai daudzus gadus ieguldīts darbs. Kā mēs katrs to saprotam. Vieniem, tas ir pasākumā paplivināts karodziņš, kuru pēc tam nedomājot iemet atkritumu urnā. Citiem, tas ir hokeja fanu bāra apmeklējums un braukšana mašīnā ar piestiprinātiem Latvijas karogiem. Vēl citam- asaras acīs, stāvot stacijā pie pieminekļa, kur vecāki izvesti uz Sibīriju. Katrs mēs to izprotam savādāk. Tikai tagad mēs redzam visas izglītības kļūdas, kad viegli atteicāmies no daudz labām lietām, kas bija saistītas tieši ar patriotisko audzināšanu. Patriotisms sākas no ģimenes, no agras bērnības. Vecāku cilvēku cienīšanas, kuri šai pasaulē nodzīvojuši ilgu un pieredzes bagātu mūžu. Tie ir gan skolotāji, gan vecāki, gan arī tas onkulītis no kaimiņu mājas, kurš bija spiests sūri un smagi strādāt no 12 gadu vecuma, jo vecāki bija aizgājuši bojā kara laikā. Kad astoņpadsmit gadus atpakaļ iestājos Zemessardzē, kāds no maniem 20-gadīgajiem kolēģiem prasīja, ko te dara tie vecie vīri, kas viņi par karotājiem?! Viens no viņiem atbildēja – jūs, jaunie izšausiet patronas un dosieties uz Zviedriju, vai Ameriku, bet mēs, vecie vīri nekur vairs nedosimies. Mēs paliksim cīnīties par savu sētu!”. Ir gājuši gadi, ir gājis visādi, bet, paldies Dievam, esam iztikuši bez šaušanas. Nu atkal ir grūti - šā brīža ekonomiskā situācija ir novedusi pie tā, ka atkal ļoti daudzi cilvēki mūsu valsti pamet. Dodas labākas, stabilākas dzīves meklējumos. Zaudēti ideāli un ticība. Ja vecāki un skola nav pratuši ieaudzināt mīlestību pret savu Dzimteni, tad tagad mākslīgi radīt patriotisma jūtas ir gandrīz neiespējami. Visu šo, brīvestības gadu audzināšanas sekas ir sasniegušas kritisko punktu. Patriotisms daudziem beidzās arī pēc tam, kad negodprātīgi komersanti izmantojot cilvēku lētticību viņus apkrāpj un izliek no savām mājām un dzīvokļiem, kad beidzot saprotam, ka visus šos gadus bankas, dēļ savas peļņas mūs ir maldinājušas, radot ilūziju par jauko, bezrūpīgo dzīvi. Nekad neesmu uzkrītoši spraudis pie krūtīm auseklīšus, jo uzskatu, ka tas ir jānopelna. Kā tas vīrs gados, kurš ar to ir gājis kaujās. Esmu pret to uzspēlēto latviskumu, ko reklamē daudzi un jo īpaši pirmsvēlēšanu laikā. Patriotisms sākas tēvam aizvedot puikas makšķerēt Gaujas krastos, lai viņš redzētu - cik skaista ir šī zeme, pie nometnes ugunskura interesantā pasākumā. Patriotisms un tā audzināšana sākas jau no ikdienas sīkumiem, kad mēs ar personīgo piemēru iemācam saviem bērniem un jauniešiem skolās būt godīgiem un stipriem, nepaiet garām nelaimē nokļuvušam sirmgalvim, attaisot durvis sievietei un nepagriežot muguru nekauņam, kurš piedzēries apspļauda garāmgājējus - zināt ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Patriotisms ir piederības sajūtas pret savu dzīves vietu, mīlestība un gādība pret to un pašaizliedzīga šīs telpas aizsargāšana. Šī telpa, šī vieta mums visiem ir viena, tā ir mums visapkārt. Tikai esot veseliem, stipriem miesā un garā jaunieši spēs stāties pretī visām tām dzīves grūtībām, kuras viņus sagaida, un vienlaicīgi spēs domāt arī par dzimtenes un līdzcilvēku labklājību. Man ļoti patīk, kāda autora teiktais - jādzīvo tā, lai bērni domājot par godīgumu un taisnīgumu atcerētos savus vecākus. Cik tad tādu ir!? Mums visai tautai ir uz ko tiekties!? Kad dienēju armijā, tālu prom no mājām, sapņos redzēju Valmieras Stāvos krastus Gaujas malā. Tur, svešumā saproti, ko tev nozīmē šī zeme. Visus gadus esmu strādājis kārtības nodrošināšanas iestādēs, kur man pirmkārt ir bijis jāatceras, ka esmu devis zvērestu un tikai tad ,varu runāt par ko citu. Valmierā būtu vajadzīga vieta (piemēram, piemineklis Valmieras Vienības laukumā ), kur jaunajiem kārtības sargiem nodot zvērestu. Lai viņiem kaut mazliet būtu kauns, nomācoties uz nodokļu maksātāju rēķina akadēmijā, saskaroties ar pirmajām dzīves grūtībām, skriet uz „godpilno” jurista vietu kādā firmiņā. Mēs esam aizmirsuši, ko nozīmē vārds – virsnieks! Mēs aizmirstam, ka ne vienmēr varēsim iztikt ar jauku padziedāšanu – dziesmotā revolūcija var izdoties tikai vienreiz un tā nepalīdz valsts iekšējās drošības stiprināšanā!  Lai šis grūtais laiks mums visiem nāk par svētību, nevis postu!...

Lasīt tālāk...

"Visu Latvijai" aicina piedalīties lielajā talkā!

18. aprīlī 10:00, vislatvijas „Lielās talkas” ietvaros arī Valmierā noritēs sakopšanas darbi, kuru ietvaros valmierieši tiek aicināti sakopt savu pilsētu, tās apkārtni un Gaujas krastus pilsētā un tās tuvumā. Atkritumu problēma it sevišķi labi redzama tagad, kad ir nokusis sniegs un ir atsedzies viss, ko cilvēki pa ziemu ir piemēslojuši. Lai vasaru un saulaino laiku mēs visi varētu patīkami pavadīt tīrā vidē, pašiem vien šī vide būs jāsakopj.   18. aprīlī 10:00, vislatvijas „Lielās talkas” ietvaros arī Valmierā noritēs sakopšanas darbi, kuru ietvaros valmierieši tiek aicināti sakopt savu pilsētu, tās apkārtni un Gaujas krastus pilsētā un tās tuvumā. Atkritumu problēma it sevišķi labi redzama tagad, kad ir nokusis sniegs un ir atsedzies viss, ko cilvēki pa ziemu ir piemēslojuši. Lai vasaru un saulaino laiku mēs visi varētu patīkami pavadīt tīrā vidē, pašiem vien šī vide būs jāsakopj. Talkas dienā, Valmieras iedzīvotājiem būs iespēja arī nodot, jau ilgu laiku mājās stāvošos lielgabarīta atkritumus EKO laukumos Beātes ielā 47 un Cempu ielā 10 no plkst. 7:00 – 22:00. Akcijas ietvaros šos atkritumus laukumos pieņems bez maksas – šī ir lieliska iespēja padarīt tīrāku gan savu dzīvesvietu, gan nepiemēslot vidi. Lai uzzinātu vairāk par talkošanas vietām un talkošanas inventāra saņemšanu griezies Valmieras pilsētas domē, vai portālā www.talkas.lv.

Lasīt tālāk...