Zīle: Bankām ne tikai jāpārceļ kredītu pamatsummas atmaksa, bet arī jāzaudē daļa aizdotās summas

Rīga, 9.sept., LETA. Bankām ne tikai būtu jāpārceļ izsniegto kredītu pamatsummas atmaksa, bet arī jāzaudē daļa no aizdotās summas - ap 20 procentiem, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudis apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.   Viņaprāt, krīzes laikā noteikti ir jāpalielina valsts loma ekonomikā un iesākumam jānosaka, ka bankas no mājsaimniecībām nedrīkst prasīt vairāk par ķīlu. "Manā uztverē bankām ne tikai jāpārceļ pamatsummas atmaksa, bet arī jāzaudē daļa no aizdotās summas - ap 20 procentiem. Mēs nedrīkstam padarīt savus pilsoņus par banku ķīlniekiem uz daudziem gadiem," norāda Zīle. Zīle norāda: tagad ir tā, ka cilvēks zaudē ķīlu, bet vēl joprojām ir bankai parādā. Tas nozīmē, ka viņš faktiski vairs nevar strādāt legālu darbu, jo tad banka viņam visus ienākumus uzreiz paņems kā parādu. Kā uzskata Zīle, valstij jāatrod arī risinājums, ko darīt ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri ņēmuši kredītus no bankām, bet tagad zaudējuši savu biznesu. Tie nereti ir bijuši uzņēmīgākie Latvijas cilvēki, bet tagad viņiem tiek piegriezts skābeklis. Jaunu biznesu viņi vairs nevar sākt. "Mums, protams, jārūpējas par bankām, bet saprātīgā līmenī. Ja mēs savus pilsoņus padarām par parādu vergiem un represējam, tad mēs esam slikta valsts," saka Zīle. Viņš uzsver, ka nacionālās intereses ir domāt stratēģiski, nevis īstermiņā. Jādomā divus, trīs vai, vēlams, pat desmit gadus uz priekšu. Tas ir grūti, un bieži vien to nedara. Piemēram, šobrīd ir krīzes situācija, uzņēmumi bankrotē, un to aktīvi tiek pārdoti. Latviešiem nav līdzekļu, lai tos nopirktu un atsāktu uzņēmējdarbību. "Mēs riskējam ar mugurkaula zaudēšanu Latvijas biznesā, tāpēc šobrīd nacionālās intereses ir vienoties ar bankām, kas ir līdzvainīgas ekonomikas pārkarsēšanā, ka mēs nespēsim atdot pilnā apmērā tos 13 miljardus, ko aizņēmušās mājsaimniecības un vietējais bizness. Tas nav iespējams! Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam zaudēt mazo un vidējo biznesu, tam jābūt pilsoņu rokās," saka Zīle.

Lasīt tālāk...

Valmierā plāno darba prakses nodrošināt 340 bezdarbniekiem

Valmieras pilsētas pašvaldība, iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) programmā, kuras mērķis ir nodrošināt bez darba palikušiem iedzīvotājiem iztikas līdzekļus, līdz 2010.gada beigām plāno izveidot 340 darba praktizēšanas vietas. Valmierieši, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, varēs strādāt galvenokārt pilsētas labiekārtošanā un sakopšanā. Taču tiks piedāvāts veikt dažādus palīgdarbus Valmieras izglītības iestādēs, Kristīgajā žēlsirdības fondā, palīdzēt bērniem ar speciālām vajadzībām, kuriem ir pārvietošanās grūtības, kā arī pansionāta „Valmiera” iemītnieku aprūpē u.tml.   Bezdarbniekiem par pilna laika darba praksi  (40 stundas nedēļā) ik mēnesi tiks maksāta stipendija 100 latu apmērā. Bezdarbnieka statuss tiks saglabāts, un nodokļu maksājumi, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksas no stipendijas summas netiks veiktas. Bezdarbnieks darba praktizēšanas aktivitātē varēs iesaistīties no 2 nedēļām līdz 6 mēnešiem, gada laikā bezdarbnieks varēs rindas kārtībā piedalīties pasākumā arī atkārtoti. Darbam pašvaldībā valmieriešus rindas kārtībā norīkos NVA Valmieras filiāle, bet līgumu ar viņu slēgs pašvaldība. Bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un vēlas strādāt darba prakses vietā pašvaldībā, tiek aicināti pieteikties NVA Valmieras filiālē. Projekts par darba praktizēšanas vietu izveidi tiek organizēts no 2009.gada septembra līdz 2010.gada 31.decembrim, to finansiāli atbalsta Eiropas Sociālais fonds (ESF), bet īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām. Kopējais finansējums no 2009.gada septembrim līdz 2010.gada decembrim darba prakšu nodrošināšanai pašvaldībās no ESF un valsts budžeta ir 24 miljoni latu. Šajā laika periodā visā Latvijā plānots izveidot 27 tūkstošus darba praktizēšanas vietas. Jāpiebilst, ka pašvaldībām, kas piedalās NVA īstenotajā un ESF līdzfinansētajā projektā „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai”,  NVA finansiāli nodrošina nepieciešamā inventāra iegādi un nomu, bezdarbnieka veselības pārbaudi pirms darba praktizēšanas uzsākšanas, transporta u.c. izdevumus. 2009.gada 31.augustā Valmieras pilsētā reģistrēts 1591 bezdarbnieks, bezdarba līmenis pilsētā ir 8,8% no darbspējīgā iedzīvotāju skaita.

Lasīt tālāk...

Cilvēkiem ar invaliditāti būs atlaides Valmieras peldbaseina apmeklējumiem

Pēc apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Valmieras domes deputāta Romāna Naudiņa ierosinājuma, Valmieras domes deputāti atbalstīja priekšlikumu piemērot pakalpojuma atlaidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām apmeklējot Valmieras peldbaseinu. Turpmāk (no šā gada 1.septembra) apmeklējot peldbaseinu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tiks piemērota atlaide 40% apmērā.   Atlaide peldbaseina apmeklējumam tika piešķirta arī pensionāriem un Vidzemes augstskolas pilna laika studiju programmas studentiem.

Lasīt tālāk...

TB/LNNK neatbalsta nodokli visām dzīvojamām platībām

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK neatbalstīs ierosinājumu par vienotas 0,4% nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu visām dzīvojamajām platībām, sākot ar pirmo kvadrātmetru, paziņoja apvienības priekšsēdētājs Roberts Zīle.   Zīle arī apšauba, ka to būtu gatavi atbalstīt arī citi koalīcijas partneri. Zīle norāda, ka tās ir premjera un finanšu ministra tiesības "nākt klajā ar šādu pēkšņu ideju, taču par to diezin vai var tikt panākta kāda vienošanās". "Iespējams, "Jaunais laiks" grib rīkoties kā ārsts no vecas anekdotes, kurš piecu cilvēku ģimenei, kas dzīvo vienistabas dzīvoklī, iesaka vēl iegādāties kazu... Kad ģimene, iegādājusies kazu, secina, ka nu jau vispār vairs nav nekādas dzīves, ārsts liek kazu pārdot un tad ar gandarījumu vaicā – nu, vai tad nekļuva vieglāk?" pauž Zīle. "Ierosinājums neieviest ar nodokli neapliekamo dzīvojamās platības minimumu, visām dzīvojamajām platībām piemērojot vienādu nodokļa likmi, ir vēl neizdevīgāks mazturīgajiem iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm nekā iepriekšējā versija par 50 kvadrātmetru ar nodokli neapliekamo slieksni dzīvokļiem un 100 kvadrātmetriem mājām. Jaunā ideja toties ir daudz izdevīgāko lielo un dārgo dzīvokļu un māju īpašniekiem, spekulantiem un bankām – proti, tiem, kas savulaik pūta nekustamā īpašuma burbuli", uzskata Zīle.

Lasīt tālāk...

Valmieras Vakara vidusskolas pievienošana krievvalodīgo skolai norāda uz pašcieņas trūkumu

Apzinoties Valmieras pilsētas budžeta sarežģīto situāciju, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Valmieras grupa atbalsta pašvaldības pakļautībā esošo iestāžu administratīvo izdevumu optimizācijas nepieciešamību, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu izmantota ar maksimālu efektu. Tai pašā laikā, veicot resursu optimizāciju, ir nepieņemami, ka pāris simtu latu dēļ, Valmieras Vakara vidusskola ar vairāk kā 300 skolniekiem tiek pievienota Valmieras krievvalodīgo vidusskolai.   „Vakara vidusskolas pievienošana Valmieras 2.vidusskolai norāda uz pašcieņas trūkumu. Joprojām nespējam izprast, cik svarīgi ir cienīt savu valodu, latviskumu un valsts vēsturi. Nešaubos, ka Valmieras izglītības iestādēs ir jāveic reorganizācija un pilsētai jādzīvo pēc savām budžeta iespējām, taču katram konkrētam gadījumam ir jābūt savlaicīgi un rūpīgi izsvērtam pieaicinot saistītās puses. Izrādot cieņu pret savu valsts valodu, Vakara vidusskolu bija nepieciešams pievienot kādai no Valmieras latviešu vidusskolām izveidojot to kā struktūrvienību. Man grūti iedomāties, ka piemēram, Vācijā kāda vācu valodas skola būtu pievienota turku skolai,” norāda TB/LNNK Valmieras domes deputāts Romāns Naudiņš.

Lasīt tālāk...

Baltijas ceļa atceres pasākums "Baltijas ceļam -20 gadi"

23.augustā plkst. 17.00 pie Igaunijas robežas Ķoņu pagastā Pasākuma programma:Pasākuma atklāšanaPiemiņas zīmes atklāšana (Autors: tēlnieks Andris Dukurs.) UzrunasKoncerts: piedalās dziedātāja Ieva Akurātere un Teniss Megi no Tallinas kā arī vietējie mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi Kinobuss (atmiņu filmu demonstrēšana par Baltijas ceļu)UgunskursVisiem kopā sadziedāšānās un sadancošanās   Uz pasākumu aicināti abu valstu prezidenti, bijušie Tautas frontes vadītāji un citi pārstāvji un amatpersonas, kā arī visi iedzīvotāji, kuriem rūp un, kuriem dārga mūsu valstu brīvība, neatkarība un labāka nākotne.   Lūdzam informēt savus draugus, paziņas un visus, kuriem ir interese par šo pasākumu un vēlēšanās būt kopā ar mums. Dziesmas, dejas, sadošanās rokās , lieliskā kopības sajūta rada atmosfēru, kas ir bezgala saviļņojoša. Ņemiet līdzi svecītes, lāpas, karogus un citas latviešu tautas simbola zīmes.

Lasīt tālāk...

Valmieras domē strādās viens „tēvzemiešu” deputāts

Apvienotais „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un partijas „Visu Latvijai!” deputātu kandidātu saraksts Valmieras pilsētas pašvaldības vēlēšanās 6.jūnijā ieguva 10.04% vēlētāju atbalstu, kas dod iespēju būt pārstāvētiem pilsētas pašvaldībā ar vienu deputāta mandātu. Par Valmieras domes deputātu tika ievēlēts TB/LNNK Valmieras grupas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Lasīt tālāk...

Uzņēmumu „Triāls” vajadzētu nacionalizēt

Ņemot vērā ierosināto maksātnespējas procesu pret Zviedru koncernam piederošo SIA „Triāls”, uzskatam, ka Latvijas valstij vajadzētu gatavoties uzņēmuma kapitalizācijai un pārņemt tā kontroli.   Ņemot vērā ierosināto maksātnespējas procesu pret Zviedru koncernam piederošo SIA „Triāls”, uzskatam, ka Latvijas valstij vajadzētu gatavoties uzņēmuma kapitalizācijai un pārņemt tā kontroli. „Ja uzņēmumam pret Latvijas valsti ir parādsaistības 1 541 146 latu apmērā un šobrīd ierosināts maksātnespējas process, tad ir jārīkojas pēc iespējas efektīvi un ātri. Šis ir valstisks lēmums, jo šobrīd, apstājoties Triāls darbībai, bez darba palikuši vairāk kā 200 Valmieras pilsētas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Valstij pārņemot uzņēmumu, to varētu iznomāt ar izpirkuma tiesībām vai pārdot,” atzīmē TB/LNNK Valmieras grupas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.  TB/LNNK Valmieras grupa uzskata, ka izveidotos Latvijas zemnieku loks, kas varētu pārņemt uzņēmumu uz izdevīgiem nomas noteikumiem ar izpirkuma tiesībām un pakāpenisku darbinieku skaita atjaunošanu uzņēmumā. Būtu nenovīdīgi un bezatbildīgi šajā situācijā, pie gatavas infrastruktūras, pazaudēt Valmieras tradīcijas gaļas pārstrādē, kas vairākus gadus atpakaļ nodrošināja pat 700 darba vietas. To vēlāk atjaunot būs daudz grūtāk. TB/LNNK Valmieras grupa rūpīgi sekos līdz SIA „Triāls” maksātnespējas procesam, lai risinājums būtu saimnieciski pamatots un kalpotu valmieriešu interesēm. Par izveidojušos situāciju TB/LNNK Valmieras grupa informējusi TB/LNNK Saeimas deputātus un partijas valdi.

Lasīt tālāk...

Valmierā jāveido sociālie kooperatīvi

Lai risinātu cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības jautājumus, Valmieras pašvaldība sadarbojoties ar uzņēmējiem varētu veidot sociālos kooperatīvus. Kooperatīvā strādātu vienkopus gan veselie cilvēki, gan cilvēki ar invaliditāti. No izpētītajiem labās prakses piemēriem, šķiet optimālākais un piemērotākais Latvijai būtu Itālijas modelis. Sociālajos kooperatīvos strādā ap 40 % invalīdu, savukārt veselie cilvēki jebkurā laikā var sniegt palīdzības roku savam darba kolēģim, invalīdam. Šādi kooperatīvi no vietējām pašpārvaldēm saņem nepieciešamo infrastruktūru uzņēmumu izveidei, nodokļu atlaides un pat obligātos iepirkumus, piemēram, darbnīcas šuj formas tērpus policistiem, karavīriem, mediķiem.   Vienreizēja pašvaldības investīcija un atbalsts šāda uzņēmuma izveidē lielā mērā noņemtu no dienas kārtības jautājumu, kas skar sociālās palīdzības sniegšanu invalīdiem. Invalīdi ir čakli un uzticami darbinieki, par to esmu pārliecinājies savā uzņēmējdarbības praksē. Invalīdiem jādod iespēju strādāt un viņi paši sev nopelnīs. Latvijas gadījumā, dot priekšroku pašvaldībai iepirkt produkciju vai pakalpojumu ko sniedz cilvēki ar īpašām vajadzībām traucē likumdošana, kas tikai parāda mūsu mazspēju un nemākulību veicināt Latvijā sniegta pakalpojuma atbalstīšanu. Itālijā, Francijā, Īrijā, valstīs ko esmu izpētījis, invalīdu sniegtajiem pakalpojumiem ir garantēts valsts un pašvaldības atbalsts. Viņi atbalsts savējos!

Lasīt tālāk...

Valmierai šobrīd aktuāli nevis tērēt, bet pelnīt naudu

Valmiera pēdējos gados ir piesaistījusi ļoti daudz līdzekļu pilsētas infrastruktūras sakārtošanai, pašvaldības ēku, tostarp, skolu un bērnudārzu renovācijai un celtniecībai. Protams, to visu veicināja Valmierai izdevīgā politiskā situācija valstī un iespēja piesaistīt Eiropas līdzekļus. Kā dzīvosim tālāk? Turpināsim apgūt visus iespējamos Eiropas Savienības līdzekļus, nerēķinoties vai varēsim atļauties maksāt kredītmaksājumus un uzkrāt rezerves, lai varētu nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus?   Pašlaik būtu ļoti aktuāli radīt vidi un vietu uz eksportu orientētiem ražošanas un pakalpojumu uzņēmumiem un atbalstīt tos, lai Valmiera varētu nodrošināt saviem iedzīvotājiem jaunas darba vietas un pašvaldībai ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Radot vidi jauniem uzņēmumiem un investīcijām, Valmierai kopā ar apkārtējiem novadiem jāveidojas par reģiona vai pat visas Latvijas ražošanas centru. Tikai tādā veidā mēs varam nodrošināt stabilu un ilgstošu Valmieras attīstību. Ražošanas uzņēmumi ne tikai rada jaunas darba vietas, bet arī nodrošina pieprasījumu pēc ārpakalpojumiem, tādējādi nodrošinot iespēju vietējiem tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumiem palielināt pārdošanas apjomus un radīt jaunas darba vietas. Kas nepieciešams, lai realizētu ražošanas attīstību reģionā?  Pirmkārt, labvēlīga vide, pašvaldības atbalsts dokumentācijas sakārtošanai, kvalificēts darbaspēks un labi menedžeri. Es domāju, ka Valmierai ir gan pretimnākoša pašvaldība, gan kvalitatīvs darbaspēks, gan labu Vidzemes augstskolas izglītību ieguvuši menedžeri. Otrkārt, vieta. Ar vietām Valmierā ir problēma, jo brīvu zemju pašvaldībai prakstiski nav. Tādējādi pastāv vairāki varianti, kā nodrošināt vietas ražošanas teritorijām. Viens no variantiem - vienoties ar apkārtējiem novadiem par kopēju ražošanas teritoriju un tai atbilstošas infrastruktūras izveidi. Otrs variants - Valmierai atpirkt zemes no privātīpašniekiem pie Valmieras apvedceļa, kas šībrīža ekonomiskajā situācijā valstī nebūtu dārgi, un veidot ražošanas teritorijas. Treškārt , svarīgi kā informēsim gan ārvalstu, gan Latvijas uzņēmējus un investorus par iespējām mūsu pilsētā un reģionā. Informācijai jābūt Valmieras mājas lapā un speciālos bukletos, kurus varētu izplatīt ar Latvijas un starptautisko uzņēmējdarbības asociāciju palīdzību, kā arī būtu nepieciešams aicināt uzņēmēju delagācijas no citām pilsētām un ārvalstīm un iepazīstināt ar mūsu piedāvājumiem ražošanas uzņēmumu izveidošanai. Ceturtkārt , sadarbībā ar Vidzemes augstskolu būtu svarīgi veidot zinātnisko centru, kurš sadarbībā ar uzņēmējiem strādātu pie jaunu un inovatīvu ideju un produktu radīšanas, kas ļautu ražošanas uzņēmumiem palielināt savu konkurētspēju eksporta tirgos. Valmieras nākotni saredzu aktīvā sadarbība ar ražošanas uzņēmumiem, veidojot  jaunas darba vietas Valmieras iedzīvotājiem un saņemot atpakaļ ienākumus no nodokļiem, kurus ieguldīt pilsetas sakārtošanā, drošībā un iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanā.

Lasīt tālāk...